Kā mēs izskatāmies videoplatformās? 4 padomi darba meklētājiem un darba devējiem tiešsaistē

Kā mēs izskatāmies video platformās? 4 padomi darba meklētājiem un darba devējiem tiešsaistē

Ilze Boitmane

Šis laiks ir devis vairākas atziņas gan par sevi, gan par citiem. Nav noslēpums, ka pašreiz liela daļa cilvēku mēģina strādāt attālināti, šādā pašā veidā tiekoties arī ar potenciālajiem klientiem, sadarbības partneriem, kandidātiem, potenciālajiem darba devējiem, kolēģiem, organizē sanāksmes, kā arī paši rīko vebinārus, piedalās vebināros un konferencēs utt. Šim procesam tiek izmantoti Video konferenču rīki (ZOOM, Webex u.c.), video zvani (DUO, Skype u.c.) vai Groupware jeb grupu organizēšanas programmnodrošinājums (MS Teams, Google Hangouts u.c.), komunikāciju platformas (Messenger, WhatsApp u.c), kas strādā arī kombinētos režīmos. Mums katram vismaz ar vienu no rīkiem no katras grupas ir jābūt pazīstamam, lai spētu veidot attālinātu komunikāciju ar apkārtējiem. Lielākā daļa no iepriekšminētajām programmatūrām ir integrētas un pilda vairākas funkcijas vienlaikus, lai padarītu ērtu un pieejamu daudzu līmeņu komunikācijas vidi lietotājiem.

Mēs izvēlamies kādu no rīkiem un cenšamies to apgūt, un sākotnēji izmēģināt pazīstamā lietotāju lokā, lai saprastu tā funkcionalitāti. Īpaši, ja jūs esat darba devējs vai darba meklētājs, tad šai virtuālajai sarunai ir nopietni jāsagatavojas. Tomēr ir atsevišķi brīži, kas rada lielākos “klupšanas akmeņus”. Tā nav uzstāšanās, valoda, saturs, prezentācija utt., kas varētu ienākt prātā. Tā ir video konferenču organizēšanas specifika mājas apstākļos. Šoreiz daži piemēri un padomi, kā labāk organizēt savu tēlu video platformās.

Pirmais padoms par ārējo izskatu

Iedomājieties, jums pretī raugās samiegojusies seja, sapinkojušies mati, pidžama vai mājas apģērbs, kas nereti ir manāms video tiešsaistē. Atsevišķās situācijās tas ir pieņemami, bet ja komunikācijā jūs piedalāties ar potenciālajiem sadarbības partneriem, darba devējiem, vai tā ir cita nozīmīga, reprezentabla tiešsaistes tikšanās, noteikti ir vērts domāt, kā izskatās jūsu “ķermeņa augšdaļa” ēterā.

Apģērbs

Pirmkārt, akcents ir  jāliek uz ķermeņa augšdaļu, jo neviens neredz, kas ir “apakšā”, tāpēc apģērbam ir jābūt mazāk izceltam kā sejai un acīm, lai sarunu biedra uzmanību nenovērstu apģērbs vai spilgti aksesuāri. Jābūt balansam. Jo tuvāk būs kamera, jo vairāk būs saskatāmi trūkumi un nepilnības. Kopumā tiešsaistes vai video režīma vidē cilvēks izskatās “pelēcīgāks” nekā klātienē, tāpēc ieteicams mazliet paspilgtināt savu tēlu ar atsevišķiem krāsu akcentiem apģērbā.

Frizūra un kosmētika

Video režīmā visspilgtāk redz cilvēka seju, matus, zobus, kaklu, pieri, tāpēc par šīm ķermeņa daļām ir īpaši jādomā. Ja ir kādas problēmzonas, centieties tās maskēt ar kosmētiku vai apģērbu. Matiem ir jābūt tīriem un sakārtotiem frizūrā, jo videorežīmā tos var labi pamanīt. Kosmētika var būt nedaudz spilgtāka nekā parasti, izceļot acis un lūpas, kas nedaudz paspilgtinās jūsu tēlu. Atzīmēšu, ka atsevišķās video platformās var uzlabot video režīmu un retušēt defektus, piemēram, mazāk pamanāmas grumbas uz sejas un riņķus zem acīm utt. Noteikti izmantojiet šo korekcijas iespēju  un mēģiniet to pielietot. Ļoti liela nozīme ir apgaismojumam telpā, izvairieties no spilgtas gaismas, kas spīd tieši sejā, tāpēc sarunas laikā nebūtu vēlams sēdēt pretī logam, labāk otrādāk, citādi jums būs pārgaismota seja un aizvērtas acis, kas neizskatīsies labi. Vislabāk iegūt efektu, kas ir nedaudz tumšāks nekā gaišāks. Šos efektus var izmēģināt pirms tiešsaistes pasākuma, un iekārtoties tādā vietā, kurā jūs izskatāties vislabāk.

Aksesuāri un rotaslietas

Ar rotaslietām jābūt piesardzīgiem, jo tās videorežīmā ļoti izcelsies un pievērsīs uzmanību. Masīvi auskari vai kaklarotas var novērst sarunu biedra uzmanību, tāpēc pirms iziet ēterā, uzlieciet rotaslietu un paskatieties testa režīmā, vai tas ir pieņemami. Ja jums pietrūkst paškritikas, nofotografējiet sevi un tad paskatieties, kā jūs izskatāties no malas.

Sejas vaibsti un mīmika

Ja ikdienā esat no tiem cilvēkiem, kam ir izteiktas mīmikas (uzacu raustīšana, sejas šķobīšana, tiki, lūpu kodīšana u.c.), kas kopumā nevienam netraucē, tad video režīmā tas izskatīsies diezgan slikti un neatstās par jums labu iespaidu. Piemēram, es nezināju, ka sarunas laikā raustu uzacis, ko man nekad neviens nebija aizrādījis. Kad veicu vienas Zoom videokonferences ierakstu un pēc tam to noskatījos, pamanīju, cik neveikli un savādi izskatos. Šajā situācijā parazītkustības vai tikus ir grūti un pat neiespējami mainīt, protams, jūs piedomāsiet, lai tā nenotiktu, bet ir jārod tehniski risinājumi. Pirmais – lieciet kameru tālāk no sejas, tad mīmika tik ļoti neizcelsies un netraucēs sarunai. Otrs, ierakstiet vienu tiešsaisti un veiciet analīzi. Apzinieties, ko jūs varat un ko nevarat mainīt.

Otrais padoms par kameru un mikrofonu

Kameras attālums līdz sejai

Kamerai nevajadzētu atrasties ļoti tuvu sejai, jo tad kļūs redzami visi jūsu trūkumi un mīmikas  nepilnības. Tas ir redzams, ja tiešsaistes pasākuma laikā jūs atrodaties ikdienišķā attālumā no datora (vidēji 50-70 cm no ekrāna). Ja esat tuvu ekrānam un kamerai, izteikti ir  redzama galvas augšdaļa. Parasti šādā rakursā cilvēka seja neizskatās pārāk labi. Ideālās situācijā ir jābūt redzamam portretam līdz viduklim. Tas nozīmē, ka uzsākot darbu tiešsaistes video režīmā, veiciet video  testu un testu mikrofona režīmam. Tehniski datoru vajadzēs no sevis atvirzīt vismaz trīs reizes tālāk nekā parasti (kamerai jāatrodas 90 cm – 2 m attālumā).

Skatīties kamerā nevis datora ekrānā

Iztēlojieties, ka sarunas biedrs redz jūsu acis, tad  jums būtu jāskatās precīzi kamerā, lai sarunu biedrs uztvertu jūsu skatienu. Šo faktu neaizmirstiet un centieties “skatīties acīs” sarunu biedram. Tas nozīmē, ja jums ir prezentācija vai kāds teksts, jums tas būtu jāzina no galvas, jo citādi, lasot prezentāciju, jums zūd kontakts ar klausītāju. Ja tomēr jums ir nepieciešams izmantot palīglīdzekļus, tad labāk atrasties lielākā attālumā no kameras, tad nebūs tik uzskatāmi redzams, ka izmantojat palīglīdzekļus, vai arī tos izdrukājiet un apzināti tajos ielūkojieties, tas izskatīsies daudz dabiskāk nekā lasīt no ekrāna. Ja jums pašam ir sajūta, ka viss ir kārtībā, tad sarunas biedrs gan redz, ka jūs lasāt un no viņa esat novērsies. Noteikti strādājiet ar šo, izmantojiet divas kameras un citus tehniskos līdzekļus, lai video režīms būtu daudz pilnīgāks.

Kameras un mikrofona izslēgšana video konferences laikā

Ja pasākums ir plānots video režīmā, tad slikts stils ir atslēgt kameru, par to nebrīdinot, tā ir necieņa pret pasākuma rīkotāju. Ja tas iepriekš nav saskaņots, tad to nevajadzētu darīt. Pastāstīšu vienu piemēru. Pirms nedēļas man norisinājās lekcijas augstskolā video konferences vidē. Situācija bija tāda – tiešsaistes video režīmam pieslēdzās lektors un studējošie, kur visiem studējošiem bija izslēgtas kameras un mikrofoni. Lektors bija samulsis, jo viņam bija sajūta, ka neviena nav tiešsaistē un neviens viņu neklausās (nereti cilvēki patiešām šo režīmu izmanto ne pārāk labos nolūkos, jo esot neredzamam, var pat fiziski nemaz neatrasties video konferencē). Tāpēc ir jāapzinās, ja ir formāti, kur nav nepieciešams video režīms un citu dalībnieku aktīva iesaiste, tad ir daudz vienkāršāki veidi, kā organizēt šāda veida pasākumus (var ierakstīt lekciju un nosūtīt studējošiem). Ja ir plānotas tiešsaistes lekcijas, tad visiem ir jābūt redzamiem, aktīvi jāpiedalās, jādiskutē. Tas nepieciešams, lai radītu virtuālā vidē šo klātienes izjūtu, kas konkrētā situācijā ir ļoti svarīga. Ja jums ir darba intervija ar darba devēju, tad “neredzamības” (invisibility) efekts nav pieļaujams.

Mikrofonu vajadzētu pielāgot, lai tas nav nedz par skaļu, nedz par klusu, kā arī pārliecināties, lai tas vispār ir ieslēgts vajadzīgajā brīdī. Nav ļoti labi runāt ar uzliktām austiņām, ja tas ir reprezentabls pasākums. Tomēr tas dažkārt pasargā no blakustrokšņiem (suņa rejas, bērnu rotaļāšanās, radio, mūzika fonā u.c.). Ja mikrofons ir jūtīgs, tad “otrā galā” ikkatrs sīkākais troksnītis būs dzirdams, kā arī pie šī trokšņa  jūs automātiski pieslēgsieties sistēmā kā galvenais runātājs, piemēram, video konferencē. Sekojiet arī dabiskajiem trokšņiem, piemēram, klepošanai, murmināšanai, papīru burzīšanai, ēšanai, kafijas dzeršanai utt. Tas viss ēterā būs dzirdams. Viens no labiem trikiem sarunas laikā, kad esat tikai klausītājs, ir izslēgt savu mikrofonu, bet neaizmirstiet to pieslēgt atkal, kad tas ir nepieciešams. Otra iespēja – videokonferences rīkotājs savā pusē tehniski administrē, kuram un kad pieslēgt mikrofonu. Tas domāts tam, lai pasākuma laikā visi nerunātu vienlaicīgi un diskusijas, jautājumu uzdošana un atbildēšana notiktu korekti un secīgi.

Trešais padoms par fonu un apgaismojumu

Blakuslietas tev apkārt

Ekrānā nevajadzētu atrasties nekam liekam vai nepiederīgam, tāpēc pirms tam apskatieties, kas jums ir apkārt, un sakārtojiet virtuālo darba vidi. Esmu pamanījusi, ka daudzi paralēli video režīmam, piemēram, dzer kafiju, runā pa telefonu vai raksta īsziņas, vai sarunājas ar kādu līdzās. To nepieciešams novērst, jo ekrānā citiem tas ir spilgti redzams un traucē. Visas šīs darbības arī rada trokšņus, kas ir dzirdami citiem. Pārbaudiet, vai kamerās nav redzamas savādas un nepiederīgas lietas, priekšmeti, citas personas utt. Tas ir nepieņemami, un jācenšas maksimāli likvidēt nepiederīgu blakusslietu esamību.

Gaisma un tumsa

Kā jau iepriekš stāstīju, spilgta gaisma nav ieteicama, īpaši, ja tā spīd jums sejā – tā tiek pārgaismota. Jācenšas kamera novietot tā, lai gaismas avots nav vērsts uz seju, nebūtu arī ieteicams, ka aizmugures fonā jums ir gaismu atstarojoši priekšmeti. Labāk ir nedaudz tumšāka telpa nekā pārgaismota, tad arī cilvēks kamerā izskatās nedaudz estētiskāks. Pirms tam noteikti ir jāveic video testa režīms, kurā jūs varat veikt korekcijas gaismas objektiem un samazināt tās piesātinājumu, atrodot telpā to vietu, kur video režīmā jūs izskatāties vislabāk. Tajā pašā laikā neaizmirstiet par fonu.

Fons

Vissarežģītākais ir fons, ko esmu pamanījusi visiem, kuri pašreiz spiesti atrasties attālinātā darba režīmā. Adekvāta vide ir darba vietas vide, tas nozīmē, ka mājās būtu jābūt atsevišķam darba kabinetam vai videi, kas ir atbilstoši iekārtota. Lielākajā daļā gadījumu tā nav. Patiesībā labi vien ir, jo ir apsveicami, ka līdz šim cilvēks ir spējis atrast privātās un darba dzīves balansu, nestrādājot no mājām, nemocot mājiniekus ar savām darba problēmām un “nenesot darbu mājās”. Protams, ir reti gadījumi, kad cilvēks ir spiests strādāt no mājas ofisa, bet tam nebūtu jākļūst par rutīnas ieradumu. Atgriežoties pie video konferences režīma un fona, ir jāsecina, ka cilvēki fiziski atrodas vai nu guļamistabā, viesistabā vai virtuvē. Tas nozīmē, ka attiecīgi redzamajā fonā nereti ir ledusskapis, gulta u.c. priekšmeti, kas šķiet sarunai nepiederīgi. Pirms video konferences režīma pārliecinieties un sakārtojiet telpu tā, lai tā būtu atbilstoša.

Virtuālais fons

Ja tomēr ir tā, ka mums ir problēmātiski nodrošināt atbilstošu fonu, tad ir dažādi vienkārši risinājumi. Viens no tādiem ir mākslīgi radīts fons, piemēram, aizmugurē piekarināta sega vai palags. Tas ir risinājums, bet sarunu biedra kamerā šie risinājumi izskatās jokaini un amizanti. Ieteiktu tos neizmantot. Piemērs no dzīves, nesen videokonferences laikā vienam dalībniekam bija aizmugures fonā piestiprināts balts palags, kas kādā brīdī nokrita un bija redzama “visa saimniecība”. Ieteicamākais ir izmantot video konferenču rīka piedāvātos virtuālā fona risinājumus, ko piedāvā lielākā daļa platformu. Tur jūs varat izvēlēties jebkādu fonu, kas būs atbilstošs situācijai. Fons nodrošina, ka ekrānā būsiet redzams tikai jūs un fons. Šis lielākoties ir bezmaksas risinājums, ir iespējams pasūtīt fototapetes vai kādus citus tehniskus risinājumus atbilstoša fona izveidošanai.

Ceturtais padoms par tehniskā nodrošinājuma niansēm

Lai vispār būtu iespējams lietot video režīmu, ir nepieciešami dažas tehniskas lietas – interneta pieslēgums, dators vai mobilā ierīce, kameras un mikrofona esamība. Parasti attiecīgajā online video platformā uzstādījumos ir norādīti minimālie rādītāji, kādiem jābūt priekšnosacījumiem, lai tās režīms darbotos. Es ieskicēšu galvenos kritērijus, kas nepieciešami, lai video režīms darbotos:

• Internets un tā ātrums. Minimālajam ātrumam ir jābūt 10 MB, bet ja tas nav iespējams, var pieslēgties ar mobilā telefona palīdzību. Pirmais, jūs varat uzstādīt mobilajai ierīcei AP (Access Point) jeb izveidot Mobile Hotspot un pievienot mobilajam tīklam vēl vienu ierīci – datoru. Otra iespēja, organizēt sarunu mobilajā telefonā, izmantojot mobilo internetu (4G), un lejuplādēt mobilo aplikāciju attiecīgajai video platformai.
• Datortehnikas tehniskās prasības ir svarīgas. Pirmkārt, operētājsistēmai (OS) ir jābūt ne vecākai par 5 gadiem, ideālā gadījumā pēdējai versijai, piemēram, Windows 10. Tehnikai (hardware) jābūt ar jaudīgu procesoru, kas ir ne mazāk par Core i3, un operatīvajai atmiņai – minimums 4GB. Jāatzīmē, ka arī tehnikai jābūt ne vecākai par 5-7 gadiem, citādi video režīmu nevarēs palaist. Šajos gadījumos ir iespēja visu organizēt, izmantojot mobilo telefonu, kam arī jābūt jaunās paaudzes Smartphone, – ir jābūt iespējai ielasīt videorežīmu un jābūt atbilstošai kamerai, mikrofonam.
• Videokamera un mikrofons ir obligāts nosacījums. Nereti arī jaunos datoros nav iebūvēta kamera, tāpēc vislabāk ir iegādāties atsevišķi Web kameru (WebCam), ko pievienot datoram. Tas pat ir labāks risinājums, jo augstas kvalitātes un izšķirtspējas ārējā kamera būs daudz ērtāka, un jūs to varat novietot jebkurā vietā un elastīgi ar to rīkoties, ko liedz iebūvētā kamera. Ja izmantojat videorežīmu mobilajā telefonā, tad būtu nepieciešams iegādāties statīvu, lai lietošana būtu ērta un pilnvērtīga.

Problēmas ar neatbilstoša vai nestabila  interneta pieslēgumu un  novecojušu tehniku, OS. Pirmkārt, jums nepārtraukti pārtrūks savienojums, videorežīms būs lēns un nekvalitatīvs – bilde nebūs sinhrona ar tekstu (balss režīmu). Dažkārt pie novecojušas tehnikas un programmatūras jūs vispār nespēsiet palaist tiešsaistē video platformu. Atsevišķos gadījumos novecojušas videokartes dēļ var būt ārkārtīgi nekvalitatīva bilde, kā arī nevarēs uzstādīt papildu funkcijas, kā, piemēram, Virtual Background u.c.

No otras puses, arī  5 vai 7 gadīgu datoru var savest tādā tehniskā kārtībā un atjaunot programmatūru tā, lai būtu iespējams strādāt video platformās. Protams, ka būs problēmas ar dažādu Features izmantošanu, bet kopumā jums viss darbosies.

Piektais padoms par bailēm

Lielākajai daļai cilvēku ir komplekss no filmēšanas un bailes no kameras. Tas ir dabiski un loģiski, no tā nevajadzētu kaunēties. Pirms iesaistīties videokonferences režīmā, pašam organizēt vebinārus vai  izmantot citas tiešās straumēšanas iespējas, to var izmēģināt vienatnē. Jūs varat organizēt videokonferenci “sev ar sevi”, izstāstīt kādu sagatavotu prezentāciju vai tekstu, piemēram, prezentāciju potenciālajam darba devējam, ko plānojat pēc tam publicēt vai prezentēt. Paralēli ēteram veiciet šīs īsās prezentācijas ierakstu. Pēc tam šo ierakstu noskatieties, un, kā jau iepriekš minēju, veiciet šī ieraksta analīzi. Turpmāk izstrādājiet korekcijas par visiem aspektiem – izskatu, apģērbu, komunikāciju, žestiem, mīmiku, fonu, gaismu, tehniku, un, protams, saturu. Jums noteikti izdosies un sapratīsiet, cik tas ir vienkārši. Centieties vienmēr iesākt pārliecinoši, skaidri, droši un jau sarunas pirmajā daļā pateikt galveno. Protams, arī te ir triki, kā var izlīdzēties pavisam kritiskās situācijās, kas ir iespējams, bet nav vēlams. Piemēram, var it kā nejauši atslēgties no ētera, aizbildinoties, ka ir pārtrūcis interneta pieslēgums vai arī kādas citas tehniskas ķibeles. Šajā laikā ir iespēja izdomāt tālāko prezentācijas rīcības plānu, bet šī noteikti ir galēja situācija, kad tā rīkoties.