Vai algas pielikums motivē cilvēkus darbam? Jā – gaidīt nākamo algas pielikumu.

Viena no pēdējo gadu personāla vadības aktualitātēm ir darbinieku motivācijas. Biežākie jautājumi ir: „Kas motivē cilvēkus darbam, vai tā ir nauda, vai paaugstinājums amatā vai vienkārši interesants darbs?”

Darba devējiem un darbiniekiem ir sava nostāja par motivācijas tēmu. Tā  nereti rosina garas un filozofiskas diskusijas, kur ir ļoti grūti rast vienotu atbildi.

Ja organizācija ir motivēta, tad arī tās darbinieks būs motivēts darbam

Darba devēji bieži vien izsakās, kad darbinieki slinko, nestrādā vai uzrāda  zemu darba efektivitāti, lai gan uzņēmums piedāvā sociāli pievilcīgu atalgojumu un bonusu sistēmu. Konkrētajā gadījumā atbildība ir jāuzņemas darba devējam, jo nav izvēlēti pareizie motivācijas instrumenti. Viens no svarīgiem motivācijas procesa indikatoriem – organizācijas kā vesela organisma darbība. Katram uzņēmumam ir jābūt vīzijai, perspektīviem mērķiem, pozitīvai attīstībai un izstrādātai organizācijas politikai un kultūrai, lai arī tās darbinieki būtu šajā sistēmā un vidē iederīgi. Tieši motivēta organizācija stimulē darbinieku motivāciju.

Ar „burkānu” – naudu vai sitot ar „pātagu” – sodiem  nevar panākt ilgtermiņa motivāciju

Vienkāršākais un nereti darba devējam ērtākais no ārējās motivācijas instrumentiem ir nauda. Nepašaubāmi, lai darbinieks strādātu, ir jābūt nodrošinātām pamata vajadzībām un galvenajiem higiēnas faktoriem un atalgojumam, lai cilvēks var izdzīvot un nodrošināt pamata vajadzības. Ja ņemam vērā šo faktoru esamību, tad maldīgi ir domāt, ka dubultojot darbinieka algu, viņš strādās divreiz labāk un efektīvāk. Lai stimulētu un atvērtu motivācijas enerģiju, nepieciešama individuāla attieksme pret konkrēto darbinieku un darba uzdevumu, lai mēs iegūtu visaugstākos rezultātus. Tāpēc nauda ir tikai neliels un drīzāk iluzors stimuls, bet svarīgākie motivatori ir jauni izaicinājumi un interesants darba saturs.

Lai cilvēku motivētu, – nepieciešams pavisam nedaudz

Darbinieka motivēšanai nepieciešamas metodes, kas faktiski neko uzņēmumam nemaksās, kā vien cilvēcisku un individuālu attieksmi pret katru darbinieku. Nereti darbiniekam vajadzīgs psiholoģisks atbalsts, darba novērtējums un pozitīva attieksme no uzņēmuma vadības puses.

Cilvēkam motivācijas enerģiju var „nokaut” ar degradējošu darba vidi

Motivācija faktiski ir iekšēja enerģija, kas piemīt katram cilvēkam. Tomēr dzīves laikā ir situācijas, kad šī motivācija zūd vai arī neizpaužas darba procesā. Problēmas ir saistītas ar to, ka visbiežāk enerģija tiek izlietota nepareizā virzienā, visbiežāk tās ir personīgās problēmas, konflikti u.c. sadzīviskas situācijas, kur motivācijas enerģija tiek iztērēta destruktīvā virzienā, bet vajadzīgajā situācijā tās vairs nav – cilvēks jūtas noguris, „izdedzis”, nomākts. Otrs iemesls ir saistīts ar konkrētu darba vietu, kur cilvēks strādā. Darba vietā motivācijas enerģiju nokauj darba devēja negatīvā attieksme pret darbiniekiem, nepildīti solījumi, meli, destruktīva komunikācija vai tās neesamība. Tāpēc par motivācijas izpausmi vienlīdz atbildīgs ir gan darbinieks, gan darba devējs.