Darba intervijas transformācija mūsdienās
Darba intervijas transformācija mūsdienās
Autors: Ilze Boitmane
Darba intervija ir viena no galvenajām kandidātu aptaujas un novērtēšanas metodēm personāla atlasē un novērtēšanā. Tomēr pēdējo gadu laikā darba intervija ir transformējusies un kļuvusi daudzpusīga tieši no organizēšanas formas un veida.
Hibrīd darba intervijas
Pašreiz aktuāli ir attālinātais darba vai hibrīda intervijas formāts, kas notiek tiešsaistē videoformātā. Tas nozīmē, ka daļa mūsu darba dzīves notiek klātienē, bet daļa attālināti. Ja dažus gadus atpakaļ, tas liktos kaut kas neticams, tad pašreiz tā ir katra ikdiena. Attālinātajām darba organizācijās formām ir gan savas priekšrocības, gan arī trūkumi. Pozitīvi ir tas, ka tas dod iespēju ekonomēt laiku un vienlaikus piesaistīt visas ieinteresētās puses ļoti īsā laika rāmī no dažādām vietām pasaulē. Atvieglo tas, ka nav fiziski jāpārvietojas, kas ir laiks un izmaksas. No otras puses, raugoties uz kandidātu “ekrānā”, ir ļoti ierobežotas iespējas novērtēt tik svarīgas neverbālās komunikācijas pazīmes kā uzvedību, saskarsmi, kopējo tēlu un personību. Nereti šim darba intervijas formātam ir problēmas ar datu pārraides kvalitāti un interneta ātrumu/esamību, ka darba intervija kļūst ļoti grūti uztverama vai pat ir ar tīkla pārrāvumiem. Darba devēji atzīmē, ka tiešsaistē ir grūti sajust cilvēka saikni vienam ar otru – neveidojas simbioze, jo pēc šādas sarunas, tiekoties klātienē, iespaids par kandidātu var būtiski mainīties. Tāpēc darba devēji daļu interviju procesa organizē gan tiešsaistē, gan klātienē, kas dod pilnīgāku priekšstatu par kandidātu. Kopumā kombinētās darba intervijas ir savā ziņā pozitīva pieredze un ar lielu attīstības potenciāla tieši no tās automatizācijas viedokļa.
Kompetenču darba intervija
Pēdējā laikā diezgan bieži dzirdam vārdu kompetences jau visdažādākajās dzīves jomās. Ja agrāk tas saistījās ar uzņēmuma iekšējo vidi un darba izpildes novērtēšanu, tad pašreiz kompetenču jeb uzvedības interviju bieži vien izmanto personāla atlasē. Varētu teikt, ka šī darba intervijas pieeja ir viena no visefektīvākajām novērtēšanas procesā, bet tai pat laikā gana sarežģīta tās organizētājiem un izaicinājums arī pašam darba meklētājam. Šis formāts prasa rūpīgu gatavošanos. Savukārt darba meklētājam šis formāts sagādās nopietnu pārbaudījumu, jo jautājumi ir sagrupēti vērtējamo kompetenču grupās, kā arī ļoti padziļināti pēta cilvēka rīcības modeļus dažādās komplicētās situācijās. Jebkurā gadījumā kompetenču intervija ir ļoti vērtīga, īpaši vadītāju līmeņa amata pozīciju novērtēšanā. Pretēji autobiogrāfiskai intervijai, kompetenču intervija ir daudz dziļāka – dod ticamāku un detalizētāku priekšstatu par kandidātu.
Tehniskā jeb mērķorientētā darba intervija
Kā vēl vienu darba intervijas virzienu varētu atzīmēt mērķorientētu darba interviju jeb tehnisko darba interviju, kas līdzinās klasiskai darba intervijai, tomēr ar dziļu ievirzi, lai novērtētu tieši kandidāta atbilstību konkrētajai vakancei un konkrētu funkciju izpildei. Šajā formātā atšķirīgs ir tas, ka kandidāta CV lielu lomu vairs neieņem, jo pati intervija vairāk tiek organizēta, kā dažādu tehnisku uzdevumu vai jautājumu kopums. Ņemot vērā, ka Latvijā personāla atlasē dominē tehnisko nozaru darbinieku, IT jomas, inženierijas un ražošanas jomu vadošu darbinieku nodrošināšana, tad atlases procesā pakāpeniski nozīmīgu lomu ieguvusi tehniskā intervija (technical interview). Šo nevarētu izcelt kā pilnīgi citu intervijas veidu, bet tomēr atšķirība ir. Darba meklētājam šajā ziņā ir jāpārveido savs CV tā, lai tajā detalizēti atspoguļotos tehniskās zināšanas un prasmes, kā arī jānorāda prasmju līmeņi.
“Pastāsti par sevi!”
Pie nelielām izmaiņām, ko uzņēmumi integrē klasiskā darba intervijā ir sarunas ievaddaļas organizēšana. Mēs esam pamanījuši, ka nereti uzņēmumi intervijas sākumā liek kandidātam par sevi pastāstīt brīvā formā vai “dod savu vizītkarti”. Moderni būtu teikt, ka tas ir kas līdzīgs pitch vai lifta runai, kur kandidātam brīvā formātā dažu minūšu laikā jāprezentē sevi. Savā ziņā tas it kā ir vienkārši, bet tie, kuri šo formātu pazīst, teiks, ka tas ir diezgan sarežģīti īsā laikā pastāstīt par sevi kodolīgi un aizraujoši. Agrākos laikos darba devēja frāze “pastāsti kaut ko par sevi”, varēji likties diezgan neprofesionāls darba intervijas sākums, tad pašreiz diezgan bieži darba intervija ar līdzīgu frāzi ir pilnīgi atbilstoša. Ir vērts atzīmēt, ka šis jautājums ir ļoti triviāls, bet tai pat laikā liels klupšanas akmens darba meklētājam. Tā nereti rosina mulsumu un nespēju uzsākt stāstījumu. Te ir vērts atzīmēt, ka šādai runai ir jāgatavojas, lai pirmajās saunas minūtēs kandidāts spētu atstāt par sevi pozitīvu un izcilu iespaidu.