Iedzīvotāji netic arodbiedrību “varēšanai”
Nodarbinātie skaidri zina, kas ir arodbiedrības!
Pēdējo gadu laikā veiktie pētījumi Latvijā liecina, ka lielākā daļa cilvēku nezina, kas ir arodorganizācijas, un, ar kādu mērķi tās darbojas. Taču dažādi indikatori, kas liecina par pretējo, mūs pamudināja veikt nelielu pilota pētījumu, lai pārliecinātos par iedzīvotāju informētību jautājumos, kas skar arodbiedrības. Pētījumā iesaistījās vairāk nekā kā 100 respondenti ar savu viedokli par arodorganizācijām. Mūs nodarbināja jautājums, kāpēc aizvien mazāk cilvēku iesaistās arodorganizācijas?
Kas notiek pasaulē?
Tuvāk iepazīstoties ar veiktajiem pētījumiem pasaulē – ASV un Eiropas valstīs, noskaidrojām, ka pēc Otrā Pasaules kara arodorganizācijās iesaistījās vismaz 35% nodarbināto. Taču jau pēc 2000. gada biedru skaits arodorganizācijās ir krasi samazinājies, kas pašreiz jau ir mazāk nekā 14%.
Pētnieki izvirzījuši vairākas hipotēzes, kāpēc tik krasi ir samazinājusies arodorganizāciju popularitāte un iesaiste tajās. Pirmkārt, arodorganizācijas pakāpeniski beidz savu „dzīves ciklu”. Otrkārt, lielu daļu arodorganizāciju funkciju nodrošina valsts sektors un saistošās institūcijas. Treškārt, pieaug iedzīvotāju labklājības līmenis un zūd aktualitāte pēc atbalsta nodarbinātības jautājumos. Ceturtkārt, galvenais iemesls, kāpēc cilvēki neiesaistās arodbiedrībās ir neticība arodorganizāciju spējais risināt reālas nodarbināto problēmas.
Nodarbinātie iedzīvotāji netic arodbiedrību „varēšanai” risināt problēmas
Mūsu veiktais pētījums parāda, kas cilvēki labi zina par arodbiedrībām, – ir biedri un vai arī saprot to nozīmību. Pētījuma rezultāts liecina, ka lielākā daļa respondentu 92,7% pilnībā izprot arodbiedrību darbības principus, bet tikai 7,3% nav priekšstata par šādu organizāciju darbību.
Savukārt jautājumā par arodbiedrību spēju pārstāvēt darbinieku intereses rezultāts skaidri parāda to, ka skalā no 1 līdz 7 pārliecinoši lielākā daļa respondentu atbilžu liecina, ka arodbiedrības ir vājas darba ņēmēja interešu pārstāvībā un aizsardzībā.
Diemžēl arī jautājums par potenciālu iesaistīšanos arodbiedrībās. Tikai 38,2% būtu gatavi tajās iesaistīties. Interesanti, ka lielākā daļa nav pārliecināti par arodbiedrību lietderību un nosvērušies par labu neitrālai atbildei.
Secinām, ka nav uzskatāmu piemēru, kas publiskajā telpā liecinātu, ka arodbiedrības spējušas apliecināt savu spēku ietekmēt politiskos lēmumus, procesus darba ņēmēju interesēs, kā arī individuālās lietās aizstāvēt darbinieka intereses, kad tas ir vitāli nepieciešams. Pētījuma ietvaros arī secinām, ka no 100 aptaujātajiem 25 respondentiem pašreiz ir aktuāla vai ir bijusi saistība ar dalību arodbiedrībās.
Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijā darbspējīgie iedzīvotāji ir pilnībā informēti par arodbiedrībām, kā arī lielākā daļa pārzina to darbības pamatprincipus un spēj identificēt lielākās arodbiedrības. Lai gan lielākā daļa uzskata, ka arodbiedrības ir nozīmīgs instruments darbinieku tiesību pārstāvībā un aizsardzībā, tomēr daudzi tajās neiesaistītos. Galvenais pasivitātes iemesls, – arodbiedrības faktiski nespēj aizsargāt darba ņēmēju intereses, ja tādas situācijas iestājas. Tāpēc iedzīvotāji, no vienas puses uzskata, ka iesaiste ir svarīga, bet no otras puses netic, ka tās spēj risināt reālas problēmas. Atsevišķās intervijās, cilvēki, kuri ir biedri atpazīstamās arodbiedrībās, nav saņēmuši reālu atbalstu, kad ir notikušas attiecīgo organizāciju – darba devēju uzņēmumu restrukturizācijas vai cita veida darbības, kas būtiski pasliktinājušas darbinieka stāvokli vai arī notikušas nekorektas atbrīvošanas no darba. Šajās situācijās arodbiedrību kompetence ir ierobežota ar preventīvām konsultācijām, bet nav kompetences vai gribas pārstāvēt darba ņēmēja tiesības un risināt aktuālās problēmas. Citā situācijā, arodbiedrība skaidri lobējusi darba devēja intereses un problēmsituāciju gadījumā darbinieka intereses nav pārstāvējusi, aizbildinoties, ka konkrētajā gadījumā darbinieks neko nepanāks. Dažādi fakti par arodorganizāciju veidošanos ētisko pusi sabiedrībā ir radījuši iespaidu, ka arodbiedrības ir salīdzinoši politiski vai politiski ietekmējami veidojumi, kas nereti ir aizrauti ar „spēli politiskajā arēnā” nevis patiesu nodarbināto aizsardzību un viņu interešu pārstāvību. Tas veicina nodarbināto neuzticēšanos arodorganizācijām.